Vai dažādas sistēmas palīdz uzvarēt ruletē?            

Internets ir pilns ar dažāda veida sistēmām, kas sola nodrošināt lielākas izredzes ruletes spēlē. Te ir gan Martingeila sistēma, gan Fibonači stratēģija, gan eiropiešu ruletes stratēģija, gan progresīvās likmes stratēģija. Gandrīz katra no tām teorētiski izklausās ļoti ticama, bet kāpēc tomēr reti nākas dzirdēt par lielām uzvarām tieši ruletes spēlē? Un vai nejaušības principu, kas nosaka bumbiņas apstāšanos uz kāda no ruletes apļa laukumiem, tiešām iespējams iekļaut kādā sistēmā?

Alberts Einšteins, kura vārds sīkākus komentārus neprasa, reiz esot teicis: “Neviens nevar uzvarēt ruletē, ja vien viņš nezog naudu no galda, kamēr krupjē neskatās.” Šāds apgalvojums varbūt ir pārspīlējams, jo nav jau tā, ka vispār nekad neviens ruletē neuzvar, taču, iespējams, ka ar šo frāzi Einšteins bija gribējis norādīt, ka nav tādas matemātiskās sistēmas, kas varētu nodrošināt uzvaru un rulete ir tīrā laimes spēle.

Neskatoties uz to, kas Einšteinam jau sen bija skaidrs, cilvēki tik un tā visos laikos ir centušies pakļaut veiksmes dievieti kādai sistēmai, vai sliktākajā gadījumā – apmānīt to. Piemēram, pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās daži studenti bija izdomājuši datorsistēmu, kas, izmantojot Ņūtona likumu, spētu paredzēt, kur bumbiņa “piezemēsies”. Lai savu sistēmu izmēģinātu, jaunie zinātnieki ieradās kazino, ar noslēptiem datoriem – vienam tas bija iestiprināts kurpē, otram – uz vēdera. Ideālajā gadījumā datoriem vajadzētu dod signālu par paredzamo rezultātu, taču realitātē tehniskās problēmas ņēma virsroku, turklāt sistēmas izgudrotāji nebija ņēmuši vēra, ka bumbiņa neripo pa vienmērīgi gludu virsmu.

Ja ar datoriem nekas nesanāk, tad rodas vēlme ticēt it kā drošām sistēmām. Spēles pazinēji gan vīpsā par šo jauno spēlētāju optimismu, kas var ievest taisni bankrotā. Piemēram, jau pieminēto Martingeila ruletes sistēmu vispār varot uzskatīt par ātrāko izputināšanas viedu, jo šī sistēma paredz, ka pie katra zaudējuma jūs dubultojat savu izdarīto likmi.

Ir sistēmas, kas iesaka vienlaicīgi likt uz daudziem lauciņiem, piemēram, divdesmit. Šāds piegājiens garantē biežas un mazas uzvaras, taču ilgtermiņā šīs sistēma tomēr izgāžas – atliek vienu reizi neuzminēt nevienu skaitli, un jūs jau esat zaudējis visus 20 lauciņus. Tikpat labi jūs varētu stūrgalvīgi likt visu laiku uz vienu lauciņu, cerībā, ka pēksņi šis lauciņš gadīsies biežāk nekā parasti.

Varbūt izklausīsies ciniski, bet ir vienslikums, par ko ruletes spēlē varat būt droši – kazino laimē uz jūsu rēķina jebkurā gadījumā. Ja šī ļaunā patiesībā jūs nebiedē, tad labāk tiešām vienkārši baudīt ruleti un uzticēties veiksmes dievietei – tas tik un tā būs labāk nekā dažādas sistēmas vai Einšteina ieteiktais zagšanas variants!